Roberts Mūks > Quotes

“Jūs esat savādākas vīzijas aspēsti -
Kā apdziedāt zemi tā,
Lai viņa būtu mūsu mīlestība
Pirmā un pēdējā,
Kā apdziedāt debesis tā,
Lai arī viņās būtu
Papilnam kļūdu.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Es piegāju kokam, teikdams:
"Es tevi mīlu."
Es viņu apskāvu liegi un vāri,
Bet koks tikai skatījās
Man pāri uz citiem kokiem,
Uz debesu āri, un es jutu, ka viņam
Nekad nebūšu no svara.
Tur tā lieta -
Koks nezina, ko iesākt
Ar manu garu.
Un ja padomā - man pašam vēl grūtāk
Ar to garu, ar to spoku, kas prot
Tikai domāt, kamēr miesa dara savu.
Kok,
Kāpēc - kāpēc man ar tevi
Jādzīvo vienās mokās?”
― Roberts Mūks, Erotika

“Tavas dienas ir skaitītas,
Un no sākta gala
Tu dodies pretim savam galam.
Tak nesteidzies -
Nostājies uz brīdi malā
Un vēro pats sevi kā kādu citu.
Sastingsti šai vērošanā,
Un tu manīsi, ka ir tikai ritēšana
Bez sākuma un gala,
Bet arī - ka bez tevis
Tas rats nevarētu griezties pats ap sevi.
Tu neesi lieks.
Tu tikai nezini,
Ka esi
Liecinieks.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Zeme griežas ap savu asi.
Bet kas viņai iedeva
Griešanās pasi?
Vieni saka - Dievs, citi -
Galileo Galilejs,
Lai gan es domāju -
Tām jābūt ganu stabulēm un teļiem pavasarī.
Tikai ganu stabules un teļi
Var iedancināt zemi,
Var apmāt zemi kā vecu brūti,
Un kas tad tādā reizē
Viņai prasīs
Griešanās pasi!
Dievs tikai smaidīs bārdā,
Atvieglots, ka ne jau visam
Jānotiek viņa vārdā,
Un ka Galileo Galilejs
Nav jāliek uz sārta.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Varbūt tas skan paradoksāli, -
Bet doties kaut kur uz neatgriešanos
Ir tas pats, kas netikt nekur,
Jo tad jau nav itin nekā,
Kas mūs pie kaut kā tur”
― Roberts Mūks, Erotika

“Ja labi padomā - fabriku dūmeņi
Ir kaut kas līdzīgs
Katedrāļu smailēm
Un ja piedomā, ka dūmi
Arī ira vīraks - tikai
Varbūt netīrāks -
Tad nu, ļautiņi,
Mēs varam dzīvot šai laikmetā bez bailēm.

Dievs nav miris. Ietinies
Oglekļa dioksīda un citu nāvīgu gāžu tvanā,
Viņš tikai rāda savu tumšo vaigu
Šim laikam.
Bet mums jāmīl šis bezzvaigžņu laiks,
Šis laiks, kas vēl nezina, kā jābūt maigam.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Mēs visi, itin visi esam ieprogrammēti
- Lielās līnijās -
Piedzimt, mīlēt (visvairāk sevi), nomirt.
Kas par ģeniālu programmu!
Kur ir tas Lielais Ģēnijs?
Vai viņu meklēt
Arī nav mūsos ieprogrammēts?
Tad jau tā spēlīte vienkārša -
Visam, ko tu dari,
Nav nekāda svara.

Jautājums paliek tikai šāds:
Kāpēc, ak, cilvēk, tev vienmēr vajag svara?
Vai tad putniņš, kas trallina gaisā,
Nav ieprogrammēts?
Un kas par to!
Viņš tik un tā trallina,
Atpūšas un atkal trallina
Rīga, Viļņā un Tallinā,
kā ari pie mana loga -
ikreizes, kad piespiežu
pareizo pogu..
Mazās līnijās
Tas viss ir no liela svara.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Šis ir tāds laiks, tād neizdevies laiks,
Kad jādzīvo, kā kuru reizi iznāk -
Arī tad, kad nevar dzīvot.
Jādzīvo minimāli -
Ar mini smaidu uz lūpām,
Ar aizslēgtām sirdīm,
Ar pusteiktiem vārdiem
Pie aizvērtiem vārtiem
Un ja arī tos atvērtu, mēs nezinātu kurp iet.
Tā nu tas ir, brāļi un māsas, iekš Tukšuma.
Es jūs visus mīlu. Ļoti. Ļoti. Ļoti.
Bet jūsu nav.
Jūs lidojat pa izplatījumu bļodās.”
― Roberts Mūks, Erotika

“Rudenī nav vērts domāt
Par "mūžīgā miera" valstību,
Par brīvību, brālību un vienlīdzību.
Nedrīkst sajaukt rudens mieru
Ne ar kādu citu
Izgudrotu vai eglīšu spīdekļiem apkārtu mieru.

- Līdz kaulam atkailināts,
Viens ar lapu ekstātisko atraisīšanos,
Skaidrs kā atvāzta tukša debess,
Nepārprotams kā saules ripa uz mieta -

Gribētos paturēt - nostabilizēt šo pauzi.
Bet tārpi jau lien savās alās, droši,
Ka atkal nāks vasara. Pilnīgi droši.
Šie tārpi būtu jāpiesit krustā.”
― Roberts Mūks, Erotika