Nāve Quotes

“Atceros tēva teikto - kaut kur un kaut kad klusībā piedzimst tas dzīvnieks, ko ēdīs tavās bērēs...”
― Inga Ābele, Duna

“Tā jau nu psihologs tevi izvilks no sūdiem jeb pasaules kā tādas. Dziļos sūdos katram jāpeld pašam.”
― Mārja Kangro, Klaaslaps

“Vecums, mīļā, ir liela nelaime, no kuras var izvairīties tikai ar nāvi jaunībā, kas atkal ir liela nelaime.”
― Inga Ābele, Duna

“Par laimi, nebija vairs tie trakie gadi, kad nezināja, kur jaundzimušo tīt, kur netīt. Vīriem bija jāatdod savi kājauti, pēdējās lupatas. Ja bērns nomira, vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ. Pārsvarā vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ.”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti

“Tai vajadzēja būt nāves novērošanai. Nāves pieredzēšanai. To var tā vai arī citādi, vienatnē vai arī ne. Kopā ar kādu citu šī pieredze, protams, kļūst kafejnīciskāka. Horizontālāka, ilustratīvāka. Var gadīties, ka vārdi vēl nav norūguši, kad tos jau nākas izteikt, jo, kad cilvēku telpā ir vairāk par vienu, tad nevar būt tā, ka netiek teikts nekas.”
― Mārja Kangro, Klaaslaps

“[..] Toties es biju dziļi tādā ellē vai pakaļā, kur neviens neraud. Te viss jau bija izdedzis, un šai izdegšanai bija atpakaļejošs spēks. Skatoties no elles jeb pakaļas, visas pagātnes cerības, kaislības un mīļumi jau sākotnēji izrādās nožēlojami mēsli, nejēdzība, ko cilvēks nebūtu drīkstējis ņemt nopietni.”
― Mārja Kangro, Klaaslaps

“Kad runa ir par nāvi, itin nekas nav piedienīgs, tas ir notikums, kur itin nekas nevar būt piemērots. Atsvešinātība tās vistīrākajā veidā.”
― Mārja Kangro, Klaaslaps

“Nedzimuša bērna un ļoti agri miruša bērna nāve ir savāda, neizprotama lieta. Tu jau sēro ne tikai par savu iztēli, bet gan par īstu cilvēku, kurš patiešām ir eksistējis. Bet kas viņš bija? Viņš nerunāja, viņš neizpauda ne savas domas, ne raksturu, tos viņam izdomāji tu. Tā ir tava iztēle, tavs pieņēmums, par ko tu sēro, taču reizē arī nav, jo viņš taču pastāvēja fiziski, un tāpat viņam jau bija noslieksmes domāt un paust zināma tipa domas. Tu sēro par nebijušu nākotni. Par kādas būtnes neīstenoto nākotni, un arī tevis paša nākotni, tevis paša citādo laiku, kas ticis atcelts. Par vienu būtni pasaulē mazāk – tātad par veselu lērumu laika mazāk. Varbūt pat par simt gadiem mazāk.”
― Mārja Kangro, Klaaslaps

“Ar dzīves ziņu

Dzīve jau neaiziet,
Mēs aizejam no viņas
Jauni vai gauži veci,
Bet tomēr ar Dzīves ziņu.

Tā mēs novīstam pēkšņi
Vai klidzam moku naktis.
Bet?
Aiz mums taču paliek,
Kas aizdedz sveču faktis.”
― Marta Bārbale, Aiz kalna