Malvīne S.

“Kāds rakstnieks bija teicis, ka cilvēku nespējot mainīt ne laiks, ne zināšanas un tikai mīlestība varot likt šo to pārdomāt. Muļķības! Tas, kurš to rakstījis, pazinis tikai vienu monētas pusi.
Tiesa, mīlestība vienmēr spējusi pārvērst cilvēka dzīvi līdz nepazīšanai. Bet šai monētai bija arī otra puse, un tā cilvēka dzīvi spēja pilnībā izsist no sliedēm - to sauca par izmisumu, Iespējams, ka mīlestība liek kādam mainīties, bet izmisums to paveic daudz ātrāk.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes

“Mana dzīve - tie ir amerikāņu kalniņi
Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
Ja es aizmigtu un piepeši atmostos amerikāņu kalniņos, ko es justu?

Tiesa, sākumā es justos kā ieslodzīta, baidītos no līkumiem, gribētu vemt un kāpt laukā. Bet, ja es ticētu, ka šis trakais ceļš ir mans liktenis, ka pār šo elles mašīnu valda Dievs, nebeidzamais murgs pārvērstos sajūsmā. Tas kļūtu par drošu un uzticamu atrakciju, kas reiz beigsies. Bet, kamēr es vēl esmu ceļā, man platām acīm jāvēro ainava un no sajūsmas jāspiedz.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes

“Cilvēks, kas zaudējis ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams (kā tik bieži jau bija noticis ar mani), nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder.
Un, ja man nekas nepieder, man nav arī jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodiena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes

“Cilvēks spēj izturēt vienu nedēļu bez ūdens, divas nedēļas bez pārtikas, daudzus gadus bez jumta virs galvas, bet vientulību viņš nespēj izturēt. Tās ir visgrūtākās mocības un vissmagākās ciešanas.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes