Malvīne Strīķe

“Laivu piestātnes vientulība ļāva izmesties pavisam kailiem. Skatīties mākoņos un gaidīt. Ilgoties. Skumt pēc otra, kurš gulēja tikai pāris soļu attālumā. Pasmaidīt pie sevis, sajūtot skatienu uz ādas.”
― Salla Simuka, As Red as Blood

“Mana dzīve - tie ir amerikāņu kalniņi
Dzīve vienmēr ir skarba un apžilbinoša spēle, tā ir kā lēciens ar izpletni, risks, tā nozīmē krist un atkal celties, tā ir kā alpīnisms, vēlēšanās uzrāpties savas būtības virsotnē, vilšanās un sarūgtinājums, ja virsotni neizdodas sasniegt.
Ja es aizmigtu un piepeši atmostos amerikāņu kalniņos, ko es justu?

Tiesa, sākumā es justos kā ieslodzīta, baidītos no līkumiem, gribētu vemt un kāpt laukā. Bet, ja es ticētu, ka šis trakais ceļš ir mans liktenis, ka pār šo elles mašīnu valda Dievs, nebeidzamais murgs pārvērstos sajūsmā. Tas kļūtu par drošu un uzticamu atrakciju, kas reiz beigsies. Bet, kamēr es vēl esmu ceļā, man platām acīm jāvēro ainava un no sajūsmas jāspiedz.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes

“Cilvēks, kas zaudējis ko tādu, kas tam šķitis nepazaudējams (kā tik bieži jau bija noticis ar mani), nonāk pie secinājuma, ka īstenībā viņam nekas nepieder.
Un, ja man nekas nepieder, man nav arī jātērē laiks, uztraucoties par lietām, kas nav manējās. Šodiena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pirmā (vai pēdējā) diena mūžā.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes

“Viņam vajadzētu zināt, ka cilvēciskas būtnes dižākais mērķis ir tiekties pēc augstākās mīlas. Mīlestība nav jāmeklē citā cilvēkā, tā mīt mūsos pašos. Mēs to tikai pamodinām. Un, lai mīlestību pamodinātu nepieciešams otrs cilvēks. Visums ļauj mums just vienīgi tad, kad mums ir kāds, ar ko dalīties jūtās.”
― Paulu Coelho, Eleven Minutes