Sintija

“Pašlaik nav pieprasījuma pēc smagās mūzikas. Ārzemēs - tur cilvēki treniņtērpos staigā, pārrijušies hamburgerus, pārskatījušies televīziju, visi resni un bezrūpīgi. Viņus interesē pārdzīvojums mūzikā, jo viņiem ir pārlieku laba dzīve. Pie mums cilvēkiem savu problēmu un sāpju pietiek, tāpēc viņi labāk klausās Dzeni, kurš dzied par jasmīniem. Vai deju mūziku. /Jānis Bukums/”
― Uldis Rudaks, Rokupācija

“Dzīve ir kā skolas klase, kuras uzraugs ir Apnikums, tas visu laiku lūr, ko tu dari, par katru cenu vajag imitēt aizņemtību, izlikties, ka dari kaut ko aizraujošu, citādi viņš pienāk klāt un izēd tev smadzenes. Diena, kurā būtu tikai divdesmit četras stundas, nebūtu izturama. Dienai ir jābūt ilgai, teju neizturamai baudai, nepārtrauktam dzimumaktam, gribi vai negribi.”
― Selīns

“Jo mūzikas radīšanas pamatā jābūt cilvēku saskarsmes vai atgrūšanās spēkam vai sāpēm. Vai arī visiem kopā. Jo savā dziļākajā būtībā mūzika ir sekss. Trubadūri zem logiem dziedāja, lai pievilinātu daiļavas ar savās vīrišķīgajās iekarotāju balsīs dziedātajām sirdi plosošajām serenādēm. Sievietēm ir radītas seksīgas balsis ne jau tādēļ, lai tajās lasītu pārtikas receptes vai deklamētu pantiņus par dzimtenes nodevību. Lai gan - kāda starpība, ko sieviete deklamē vai dzied, ja viņa spēj ar vienu skaņu, parādīšanās mirkli vai gaistošām smaržām modināt vīriešos iekāri! Mūzikas skurbulī cilvēki metas dejā un sadalās pa pāriem, lai pret rītu iegūtu viens otru. Vismaz viens no abiem to vēlas vienmēr un melo, ja saka pretējo. Pasaulē valda viens vienīgs sekss, apreibināšanās un rokenrols.”
― Uldis Rudaks

“Īsta māksla dzimst no frustrācijas. No laimes neviens neko nerada.”
― Žaume Kabrē, Jo confesso