Ance > Recent Status Updates

Un tas, ko man sevī vajadzēja pasargāt, bija spēja palikt vienam.

Everything that happens is either endurable or not. If it’s endurable, then endure it. Stop complaining. If it’s unendurable… then stop complaining. Your destruction will mean its end as well. Just remember: you can endure anything your mind can make endurable, by treating it as in your interest to do so.

(..) es jau biju iemācījies uzdot pieaugušo jautājumus, kad tiek prasīts kas viens, lai uzzinātu ko citu.

Viņai bija strupas manieres, tomēr viņa nebija nepieklājīga.

The scariest moment is always just before you start. After that, things can only get better.

Writing is not life, but I think that sometimes it can be a way back to life.

Some people don’t want to hear the truth, of course, but that’s not your problem.

(..) there is that matter of commitment, whether a book is good or bad, a failure or success. Words have weight. Ask anyone who works in the shipping department of a book company warehouse, or in the storage room of a large bookstore.

Hemingway and Fitzgerald didn’t drink because they were creative, alienated, or morally weak. They drank because it’s what alkies are wired up to do. Creative people probably do run a greater risk of alcoholism and addiction than those in some other jobs, but so what? We all look pretty much the same when we’re puking in the gutter.

Such dreams are difficult because they’re inappropriate, but also wonderful in their promise.

(..) mūsu profesionālajā darbā ir jātiecas noskaidrot, ko pats aktieris ar tēlu gribējis teikt, ja šis aktieris ir radoša, patstāvīgi domājoša personība. Un teātrī nemaz tik pārlieku daudz nav tādu, kam uz literāro materiālu izstrādāts arī savs noteikts, argumentēts skatījums. Harijam Liepiņam tas ir vienmēr, un ar to jārēķinās.

Ir ļoti slikti, ja režisors savas bagātās fantāzijas un koncepcijas vārdā upurē aktieri, par katru cenu cenšoties viņu iespīlēt inscenējumā, nerēķinoties ne ar aktiera individualitāti, ne ar jaunrades iespējām. Tas ir tikpat briesmīgi kā tad, kad aktierim rāda priekšā, kā jāspēlē. Ja es spēlēju galveno lomu, tad vienīgi caur mani var izpausties koncepcija.

Vajag būt nelaimīgam! (..) Visa sākums ir personības jūtīgums.

ES NOKRITU NO TEVIS
KĀ NO NEUZKĀPTA KALNA.
NOBRĀZIES.
VELDZĒJU SLĀPES
TAVU KALNU UPĒS.

IZLĪDZINĀTI
SLĪD
MANAS KATASTROFAS
VILCIENS,
TAVAS
PĀRBRAUKTUVES
SADURSMI
BRĪDINOT.

Cilvēku eksistence izskatījās labi tikai uz papīra.

(..) dažkārt saņemt sliktas ziņas ir labākais, kas ar tevi var notikt.

(..) mīlestība ir vienīgā vieta, kur neko nevar nokavēt.

Pasaulei, kurā tu grasies apmesties uz dzīvi, nav laba reputācija.

Jebkuru “organizētu”, bet nedisciplinētu skatītāju var piespiest pie krēsla atzveltnes. Nevaru ciest dažu kolēģu pēcizrādes izteikumu, ka šodien esot bijusi švaka publika. Nē, brāl! Nav švakas publikas, pats tu esi bijis švaks.

(..) arī režisori kļūdās, turklāt diezgan bieži.

Ja visa pamatā, ko tu dari skatītāju priekšā, nav rotaļīgs prieks par sevi un to svešo personu, ko tu atdarini, - nebūs prieka un gandarījuma, tevi skatoties, arī tūkstotim zālē.

(..) es nespēju mīlēt, tajā neiepinot arī savas neirozes, bailes un fantāzijas. Ka sagaidu neiespējamo un viņš man jau ir apsolījis vairāk, nekā kāds vispār drīkst.

Mīlestību var salīdzināt ar visu, tā tikpat labi ir flīžu līme. (..) kāda jēga runāt par mīlestību, ja tā ir viss?

Arī jautājumi mēdz pazust, ja uz tiem neskatās.

(..) vēl lielāka mistērija bija apjausma, ka, iespējams, visvairāk fiziski un mentāli traumētās meitenes bija vienlaikus arī vispašpārliecinātākās un dzīvespriecīgākās. Vai varbūt tā bija tikai virspuse?

Vispār jau jaunībā mēs pat mēslos protam romantiski iekāpt.

(..) he has a strong vision of what he wants, and when he casts someone he’s already seen something in that person that’s exactly what he wants to see on the screen. You get very little direction from him, and nobody has to struggle to play the characters he casts them as.

(..) failure’s not all bad because there’s nowhere to go but up, so you have a sense of freedom from failure. Success can screw you because you start worrying about falling and you can’t ever stay in the same place. That’s just the way it is. You should be thankful for successes, because people really loved something you did, but it’s all about the work.

I learned about failure, and in a way failure is a beautiful thing because when the dust settles there’s nowhere to go but up, and it’s a freedom. You can’t lose more, but you can gain.