Ance > Recent Status Updates

Mīlestība nerodas no pienākuma.

Režisors mirst aktieros, vēl nesācis dzīvot.

Manuprāt, līdzena vienkāršība skatuvei ir pretdabiska. Tā kaitina kā vispārējai apskatei izlikta labklājība.

Un nevienam nav tiesību pretendēt uz objektivitāti. Jo tieši subjektivitāte - vienīgi iespējamā teātrī - dod tiesības režisora vārdam parādīties uz teātra afišas blakus dramaturga vārdam un lugas nosaukumam.

Sometimes the gap between the little faith you have compared to the unwavering faith of others is a very moving thing.

(..) if something bad happens in a relationship, you have played a part in it.

ja ir liela
mīlestība,
tad viss lielais
iznāk.

Kas ir aizsniegti griesti?
Apziņa, ka par zemiem.
Un kas ir noķerts vējš?
Tas, ka par lēnu skrien.

Tavs smaids ir zibens silts
un lietus tīrs,
un - rīts,
kas manī plinkšot pil,
līdz esmu
piepildīts.

Dod rokas savas
Uz visu nakti.
Ārā deg kļavas
Ar sarkanu dakti.

Nakts ir tik laimīgi melna,
ka neredz neviens mūs
varbūt.

Be the person you wish you could be, not the person you feel you are doomed to be. Let yourself run away with your feelings. You were made so that someone could love you. Let them love you.

mūsu būtības vienīgā vispatiesākā iz
pausme ir klusums kurš nepieder nevienam

jā, arī pjedestālu sapņiem
jo mēs visi vēlamies dzīvot
un būt šai dzīvē cits citam vajadzīgi
un mīlami

lai cik nogurušāks par mani
būtu Dievs
kurš to visu līdz ar mani ir radījis
tik un tā
es vienīgais varu būt
vēl nogurušāks par sevi pašu

mēs visi alkstam kaujas kaujas
un uzvaras bezgala daudz
gars mūžam mieram nepakļaujas
un kaut kur bezgalīgi trauc

We’re not at school any more. Stuff will happen at different times.

Growing up engenders self-awareness. And self-awareness kills a self-titled party girl stone-cold dead.

(..) esmu mācījusi jums pēc sevis neilgoties.

Es nekad nespētu uzticēties cilvēkam, kurš nelasa.

Es nebiju līksma, aušīga meitenīte, kurai interesē lelles un zīmēšana. Biju nopietna un diezgan drūma. Vērīga, piesardzīga. Es biju skeptiķe.

(..) nevienam nepieder dzīvība, bet ikviens, kas spēj pacelt pannu, spēj izraisīt nāvi.

Lai arī cilvēka psiholoģijā absolūtu patiesību nav, tomēr pastāv regulāras sakarības.

Lielākā tiesa ar uzticību saistīto problēmu sakņojas dzīves pieredzē un nāk no bērnības. (..) neticēt otram - tas ir dabisks aizsargmehānisms.

Patiesību sakot, vēlme kādu nožmiegt ir cilvēka mentālās ainavas ikdienišķa iezīme.

Vienmēr biju domājusi, ka būt pašpietiekamai ir spēks, bet tagad saprotu, ka tā ir arī sava veida vājība.

Cilvēki nemainās. Viņi vienkārši iemācās labāk slēpt savu patieso “es”.

Tu vari skriet… bet tu nevari aizbēgt!

Visas uzvaras ir īslaicīgas. Tādēļ mūsu dzīves uzdevums ir cīņa.

Vājprāta pamatā bieži vien ir diezgan skaidra loģika.