Simona Vīksne’s Reviews > The Ink Black Heart > Status Update

Rūgti nožēlodams, ka nav paņēmis līdzi spieķi, un svīzdams aiz pūlēm, ko sagādāja katrs solis, viņš domās piedāvāja darījumu Dievam, kuram pats lāgā neticēja.
Es notievēšu. Es atmetīšu smēķēšanu. Tikai ļauj man tikt mājās. Apzvēru, ka rūpēšos par sevi labāk. Tikai neliec man pakrist tepat uz šīs nolādētās ielas.

“Uztvaicēt,” Straiks atkārtoja tā, it kā savu mūžu nebūtu dzirdējis šo vārdu.
“Kas vainas tvaicēšanai?”
“Nav nekādas vainas. Tikai nekad neesmu to mēģinājis. Parasti es visu cepu pannā.”

“Nodārdēja metāls, priekštelpā nogāzās kaut kas smags, un Straiks juta nodrebot grīdu. Dūmi kļuva biezāki. Viņam asaroja acis. Ārā uz ielas skanēja klaigas.

“Kaut kur nokrita mana cigarete,” Pata pikti sacīja.”

“Ikviena nāve patiesībā ir piepildījums.”

“Kā ir tavai kājai — vai jau labāk?”
“Ataugusi vēl nav, bet es nezaudēju cerību.”

“Atzvani viņam. Pasaki, ka labprāt iesi iedzert glāzi vīna.”
“Nē,” Robina stingri atteica. “Pēc tās telefona sarunas viņš droši vien domā, ka esmu meitene ar īpašām vajadzībām.”

“Daži draugi centās savest mani kopā ar viņu,” Robina paskaidroja, iedama ieslēgt tējkannu. “Bet viņš mani neinteresē, un biju cerējusi, ka tagad viņš jau būs to apjēdzis.”
“Jo smirdīgāks sūds, jo stiprāk pielīp,” Pata lakoniski noteica.

“Bija prieks iepazīties,” Bārklijs pusbalsī noteica. “Bet jūs nemaz neizskatāties kā savā fotoattēlā.”
“Godīgi sakot, bildē bija mana pakaļa,” Straiks attrauca, un skots līgodams aizgāja, atstādams Straiku vienatnē pie galda.