Status Updates From Vakar, šodien, rīt. Piezīme...

Nav lappušu numerācija, es skaitu! Šī vispār ir ļoti netipiska grāmata, divu cilvēku piezīmju kalendārs. Atzīmēju dažas filmas, ko varētu noskatīties.

21. novembris. V. Freibergs: “Viss paiet (cik banāls secinājums), bet ilgas var saglabāt līdz mūža pēdejai dienai.”

12./13. novembris. Freibergs Hičkoka kinofilmas “Putni” kontekstā: “Reiz parkā gāju garām kādai milzīgai kaijai, kura visu laiku skatījās uz mani, un es nevarētu teikt, ka man patika viņas skatiens, kas neko labu nevēstīja.”

21. septembris. V. Freibergs par Žerāra Urī filmu “Lielā pastaiga”: “Vēlams skatīties vismaz reizi gadā, neatkarīgi no gadalaika. Vienmēr palīdz pret depresiju.”

16. augusts, Viktors Freibergs: “personiski es, lai cik reižu skatītos filmas par biržas brokeriem, nekļūstu ne par nieku gudrāks, kā darbojas akciju tirgus.”

2. maijs, VF par Spilberga “Trešās pakāpes tuvās tikšanās”: “filmas galvenais motīvs ir kopīgas, universālas komunikācijas sistēmas meklējumi, lai varētu “sarunāties” ar atnācējem. [..] filma ir par valodu kā saziņas veidu, un filmu būtu derīgi noskatīties visiem, kurus nodarbina semiotika, zinātne par to kā mēs cits citam spējam nodot kādu ziņu vai vēstījumu.”

27. aprīlis, D. Zacmane: “Kino teorētiķis Andrāšs Bālints Kovāčs, rakstot par modernisma kino, klejojuma filmas izceļ kā atsevišķu žanru. Tajās ceļojumi ir spontanitātes motivēti, tiem nav izteiktu mērķu un ainava atklāj varoņu iekšējo pasauli. Filmas ainavā ielaužas patērētājkutūra, taču pārvietošanās un nemitīgā kustība ļauj saglabāt brīvības sajūtu.”

24. aprīlis, V. Freibergs par Roja Andersona “Tu, kas dzīvo”: “beigas ir atvērtas, kas dažus skatītājus kaitina, bet mēs jau nezinām, kā katram no mums dzīve beigsies. Bet tas mūs nekaitina.”

15. aprīlis, V. Freibergs “Varbūt vērts mēģināt noskatīties un kaut nedaudz saprast pasauli, kas eksistē kaut kur līdzās, bet par ko īsti pat nenojaušam.”

6. aprīlis, V. Freibergs: “Antonioni tika bieži pārmests, ka viņa filmas ir grūti saprotamas, uz ko režisors parasti atbildēja, ka gleznas mēs aplūkojam daudzas reizes, bet vēlamies filmu saprast jau no pirmās skatišanās.”

29. marts, V. Freibergs: “Gleznu viltotāji mēdz labi nopelnīt, bet, kā liecina vēsture, šie prieki parasti beidzas tiesu zālē. Tas morāles vietā.”

Viktors Freibergs: "Ceļojuma beigas, kā bieži šajos ierakstos, neatklāšu, jo bojāt filmas skatīšanos, ja tā nav agrāk redzēta, ir piedauzīgi."

V. Freibergs par Vesa Andersona "Rašmoru":
"Vismaz pusotru stundu der padzīvot skaistās ilūzijās. Saikni ar ikdienas pasauli tas nesaraus."

V. Freibergs par Vesa Andersona "Rašmoru":
"Andersona filma aizvien vairāk uzbur īpašu maģijas atmosfēru, kurā valda samierināšanās un sapratne, un viena no filmas izcilākajām iezīmēm ir tās pārpasaulīgums, ko varētu uzskatīt pat par maģiskā reālisma ietekmi. [..] Valda neizsakāmi svētsvinīga gaisotne; kaut dzīvē tā notiek reti, ļausimies filmai, lai tajā to varam izbaudīt."