Ints > Recent Status Updates

Enveronkulis ir bijis īsts tirāns. Ja godīgi, neko par albānijas jaunāko laiku vēsturi daudz nezināju. Tagad zinu un tas nav nekas jautrs

Angļi joprojām mēģiina iekarot Skotiju. Tur ir tik daudz troņa pretendentu, piļu un politisko bēģļu, ka pats velns var nolauzt kaklu. Šī nodaļa gan izskaidro Skotijas piļu bēdīgo stāvokli (labais stils bija ieņemot, vai nu nolīdzināt ar zemi, vai arī ar līdzpaņemtajiem amatniekiem atjaunot un ļaut nolīdzināt gar zemi pretējai pusei). Franči vāc flotei iebrukumam Anglijā, bet nekas dižs no tā nesanāk.

Jāatzīst, ka 14. gadsimta Skotijas kari ir bijuši diezgan interesanta padarīšana. No skotijas patriektie ar YOLO attieksmi atgūst savas teritorijas, tad tās pakāš un beigās zvēr uzticību anglijas karalim Edvardam III. Tas gan neko daudz nenozīmē, jo tādi zvēresti tur jau ir bijuši, bet Frančiem tas dikti nepatīk.

Izlasīju par Edvarda Trešā nedienām Skotijā. Un nu pieķēros Gaskoņas stāstam, par to kā viltīgais franču karalis no Angļu karaļa radagabala izkrāpa šo provinci, kā Vācu karaļi uzmeta mūsdienu beļģijas kampaņā

Grūti frančiem ir gājis ar to nodokļu iekasēšanu, visi grib atlaides un nabaga karalim, pašam jāuztur valsts no saviem īpašumiem. Labi ka naudas deevaluācija vienmēr ir bijis drošs un ātrs nodokļu iekasēšanas veids.

Piecās lapaspusēs uzzināju par 13 gadsimta tekstilindustrijas krahu Francijā un valsts finansēšanas īpatnības

Skaidra lieta, ka šādai grāmatai r jāsākas ar Romas Impērijas leģiona uzbūves un struktūras aprakstu!

Kārlis Ceturtais ir miris un kopā ar viņa etiķī konservēto līķi mēs braucam pa 1328. gada 1. februāra Parīzi uz viņa atdusas vietu. Gandrīz kā Zaļā zeme, tik ratos gulošais ir auksts, bet pacisam drīz pēc deviīem gadiem sāksies Simtgadu karš, kura sākums ir ronams tieši šajā visnotaiļ neveiksmīgā nomiršanā.

Labs stāsts par stāstu!

Nu kaut kā nelasās, ir reāli jāsaņemas, bet grāmata ir laba.

Pirmie iespaidi ir tāds, kā almanahs, kur autore diezgan brīvi pieturas ie tēmas. Daudz pārspriedumu un pieņēmumu, tāds vieglais lasāmais.

Nu dikti melanholiska

Palasījos par akmens cirvjiem, un kāpēc viņus bieži atrod ārpus konteksta un uz lauksaimniecības zemes. Ir teorija, ka šie cirvji ir ierakti laukmalās kā talismani, kuri nodrošina auglību laukos. Bet ir vēl jautājums, ja cirvi uztaisīt paņem vien 4-10 stundas, tad kāpēc to ir tik maz. Nu un tas vēl, ka laikos, kad te būvēja laukakmeņu kapus Ēģiptes faraona dēls jau nodarbojās ar arheoloģiju!

Pa cik šodien krams pret dzintaru iet? Tas noteikti bija bronzas laimeta sarunu temats Lubānas ezera apkārtnē.

Labi, ka vairs tikai viena grāmata palikusi. Autoram ir "iepaticies" vārds Plethora, kas savukārt ir viens no AI iemīļotiem vārdiem un man rodas šaubas :)

Izlasīju diezgan superīgu nodaļu, par akmens cirvju atrašanas korelāciju ar senajām lauksaimniecības zemēm. Forši, ka bija izanalizēti visādi faktori, gan tas ka cirvjus atrod tur kur aši apstrādājam zemi tagad un tas, ka cirvji kaut kur nav atrasti nenozīmē, ka neviens tur nedzīvo utt. Tas, ka daļa cirvju ir atrasti un palikuši bez konteksta, mums ar pamatenē tādi bija. Protams, Moricsalas mieži.

Bronzas laikmetā Latvijs teritorijā normāls nocietinājums ir bijis grāvis, valnis un koka sēta. Apbedītāji gan bijuši knauzeri un neko jēdzīgu no bronzas kapos nav likuši.

Ko lai saka, autors nepieviļ.

Neslikta grāmata par sazvērestību teorijām, ezotēriku un slepenajiem dienestiem. Nu un žēlanbas par Lietuvas zaudētajām ģeopolitiskajām iespējām, laikam ir viņu jājamzirdziņš.

Vēstures daļā vietām ir interesanti, bet autors joprojām būvē gaisa pilis. Gods kam gods, viņš pēc divu lapušu opusa pieraksta, ka tā ir nepierādāma hipotēze.