Мова Quotes

“Гарбату п’юць, каб пазнаёміцца. А каб пасябраваць — разам вячэраюць.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Nogalināt cilvēku nav nekas briesmīgs, ja viņš nav cilvēks.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Katram bailēm ir otra puse. Līksmības otra puse ir depresija, skumjas un sēras. Toties tad, kad līdzīgi vilnim atkāpjas bailes, tur, pašā apakšā, paliek niknums. Baigs niknums.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Daži vīrieši savās jūtās pret sievietēm ļoti līdzinās maziem bērniem.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Bija mūsu pašu vārdi, ar kuriem sūdabrāli sauca par sūdabrāli. Ienāca cita valoda, kurā ir daudz jaunu vārdu. Un cilvēki apjuka. Un tādā apjukuma stāvoklī viņi dzīvo vēl joprojām. Vajag cilvēkiem dot vārdus un viņi atcerēsies, kas ir labs.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Tu redzi, kā šeit viss notiek? Kā caur vienu vietu? Turklāt, ņem vērā, ne tikai tagad. Bet vienmēr. Tiklīdz atrodas kāds krietns un labs cilvēks, tā viņu ar baudu "sauc pie atbildības". Un savējie, ne jau sveši. Melns ir balts, balts ir melns.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Valoda ir ētika. Valoda ir mūsu aizmūžīgā apzināšanās, kas ir labs un kas ir ļauns, tā ir iešifrēta vārdos.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“No cietuma [Kastuss Kaļinouskis] slepus nosūtījis t. s. "Vēstules no karātavu pakājes" (Лісты з-пад шыбеніцы), kurās citstarp sacīts: "Ir gauži aiziet no dzimtās zemītes un no tevis, mana mīļā tauta. Krūtis sažņaudzas, sirds sāp taču nav žēl aiziet bojā par tavu taisnību... Nav, brālīši, lielākas laimes šajā pasaulē kā tad, kad cilvēkam galvā ir prāts un gudrība... Taču, kā diena un nakts neiet kopā, tā neiet kopā patiesa gudrība ar Maskavas verdzību. Kamēr tā pie mums būs, mums nekā nebūs, nebūs taisnības, bagātības un nekādas gudrības - mūs kā lopus dzenās nevis mūsu labumam, bet uz mūsu bojāeju... Jo es no karātavu pakājes tev saku, Tauta, ka tikai tad dzīvosi laimīgi, kad pār tevi Maskaļa vairs nebūs.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Cilvēks kļūst slimīgi sentimentāls naktīs. Diena ar savu auksto gaismu palīdz saprast, kas ir kas, bet nakts pūderē smadzenes un jauc prātus.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Kad cilvēks kļūst nevienam neinteresants, viņš mirst.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“- Kāda jēga pretoties ārzemēs? Ārzemēs tā nav pretošanās kustība. Ārzemēs ir emigrācija. Šī ir mūsu zeme. Un mēs tajā paliksim.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Valoda, kurā tauta nerunā un kurā pat lasīt neprot, ir mirusi. Un tad mums nebūs palicis nekas. Pat atmiņu vairs nebūs.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“- Tu pamēģini sagrābt nāciju, uztiept tai citu valodas veidolu un pilnīgi aizliegt mūžsenos vārdus! Valodu, kurā nācija ir uzaugusi! Vārdus, kuros māte dziedāja dziesmas, kad tu gulēji šūpulī! Pēc tam liec vienai paaudzei piedzimt un uzaugt pavisam bez savas valodas. Un šai te paaudzei, kurai nav ne dzimtenes, ne sakņu, par naudu pārdod viņas pašas rakstu fragmentus, slepus, nelegāli, draudot apcietināt uz 10 gadiem "par narkotikām". "Kaifs" rodas uzreiz, kolīdz zemapziņa sastopas ar to kodu, saskaņā ar kuru ir strukturēts neapzinātais.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Par mūsu valodu sākumā ņēma ciet uz ielām. Turklāt tās statuss bija "valsts oficiālais komunikācijas līdzeklis". Kad miliči izdzirdēja, ka cilvēks runā nekrievu valodā, viņi gāja klāt un arestēja. Pēc panta par sīko huligānismu. "Vicināja rokas, necenzēti lamājās,” bija rakstīts tiesas spriedumos. Pēc tam aizklapēja mācības mūsu valodā. Pēc tam pasludināja to par narkotiku un iznīcināja visas grāmatas. Tā tas notika.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Cilvēki, kuri krīt kaujā un nogalina citus, cilvēki, kas nepazīst žēlastības un ir spējīgi uz neizsakāmu niknumu, bieži mēdz būt apbrīnojami sentimentāli, kad saruna iegriežas par viņu ideāliem.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Jo tiem pelmeņiem, kuri dzīvo, neatraudamies no ekrāna, ir vajadzība Pjasecka aizvakardienas anekdotes pārstāstīt vēl kādam. Turpretī pārstāstīt izlasītu grāmatu nav vajadzības. Grāmatu vispār nav iespējams pārstāstīt.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Parasti jau es ar cilvēkiem neiepazīstos. Es vispār uzskatu, ka cilvēks, kurš lasa grāmatas - atšķirībā no cilvēka, kurš ierēc par šovu "Polārlapsa" un jautrajiem kaķīšiem kastē -, ir pilnībā pašpietiekama sistēma.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Ja esi pateicis "slava nācijai", tad saki arī "nāvi ienaidniekiem"!”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Nacītim jābūt veselīgam.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Diez vai tas laimes paveids, kuru es šobrīd izjutu, viņa civilizācijas pārstāvjiem vispār ir zināms. Viņiem šķiet neiespējami dzīvot un zināt, ka rīt tevi saņems ciet. Un ja ne rīt, tātad parīt. Turpretī mēs ar to dzīvojam. Mēs visi. Mēs ar to esam laimigi. Laimīgi uz mirkli, jo jau pēc vienas minūtes laimi aptumšos melnas domas vai nenoskārstas gaidas. Tas jau arī ir tas laimes brīnums, ka laime vienmēr ir uz acumirkli. Tu pamirkšķini - un tās vairs nav. Tāpēc vajag nemirkšķināt, cik vien iespējams ilgi.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“Jo tā galu galā ir pieaugušo samaitātības pazīme. Jaunībā mums visiem gribas būt samaitātiem, bet, kad esam nobrieduši un patiešām samaitājamies, tad velk uz to naivo nevainību, kas piemīt vienīgi jaunībai.”
― Viktars Marcinovičs, Мова

“— Данке! — кажа ён мне.
— Аўф фідарзэйн! — кажу я яму ў адказ адзіны выраз з нямецкай, які памятаю. Здаецца, гэта азначае «няма за што».”
― Віктар Марціновіч , Мова

“- Вечность - в мове, - повторил он мысль, с которой начинал. - Это как? - Вот так. Не зря в христианских книгах написано, что сначала было слово, и слово было Бог. После смерти мы живем в мове. Бессмертие - в ней. - Подождите, Как можно жить в мове? - все не мог понять я. Потому что, как я уже говорил, я от природы не очень умен. - Душа человека - это то, как он говорит. Уходя из мира, он не исчезает, потому что его словами, поговорками и выражениями продолжают говорить другие. - Это как следы на снегу? - попробовал я подобрать метафору, вспомнив, как гулял зимой и узнавал свои же следы. - Нет, скорее, как тропа через трясину. Каждый из нас речью протаптывает такую тропу, по которой пойдут и другие. И пока тропа не зарастет, живет и душа.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Видеоряд доносил до человека, который ищет бога, что бога сейчас искать надо прежде всего в бутике, а потом - в зеркале, отражающей тебя самого в рубашке из новой коллекции.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“... человек, который читает книги - в отличие от человека, который ржет при просмотре передачи "Полный писец" и веселых котиков по ящику, является полностью самодостаточной системой.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Когда хочешь понять народ, посмотри, какой чай он пьет.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“И вот, спустя некоторое время, случилось чудо: в стран, где когда-то книг были миллионы, не осталось ни одного печатного издания. Все было уничтожено, причем не государством - тут его возможностей просто не хватило бы! - а обычным гражданами. Их страхами попасть за решетку в рамках "показательного дела". Их паранойей. Их предосторожностями.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Приближался вечер - наиболее коммерчески успешное время для отношений между мужчиной и женщиной.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Но самое страшное - то, что иногда я чувствую себя последним представителем своего биологического вида, пару к которому онтологически невозможно подобрать, и поэтому я приговорен к одиночеству.”
― Віктар Марціновіч, Мова

“Как заметил каталонский философ Пухольс: "Величайшая мечта человека в социальном плане есть священная свобода жить, не имея необходимости работать".”
― Віктар Марціновіч, Мова